Aanaar
Aanaar | |
---|---|
![]() Aanaar markkân kuávdáš |
|
![]() |
![]() |
Staatâ |
![]() |
Eennâmkodde | Lappi |
Vijđodâh | 17 333,62[1] km² |
– eennâm | 15 056,29 km² (86,9 %) |
– sisčääci | 2 277,33 km² (13,1 %) |
Ässeeloho | 6 861[2] (31.12.2020) |
Ässeesaahâdvuotâ | 0,46 ässed/km² (30.6.2020) |
Eenikielâ | 31.12.2019[3] |
– suomâkielâ | 90,2 % |
– ruotâkielâ | 0,3 % |
– sämikielah | 6,6 % |
– eres kielah | 2,9 % |
Aanaar (nuorttâlâškielân Aanar, orjâlâškielân Anár, suomâkielân Inari já ruotâkielân Enare) lii kieldâ Suomâst, Laapi eennâmkoddeest. Anarist ääsih 6 849 olmožid, já ton vijdodâh lii 17 333,62 km², mast 2 277,33 km² lii čääci. Kieldâ lii Suomâ stuárráámus vijđoduv mieldi. Aanaar naaburkieldah láá Suomâst Iänudâh, Kittâl, Suáđigil já Ucjuuhâ, Taažâst Kárášjuuhâ, Kuovdâkiäinu já Maadâ-Vaarjâg sehe Ruošâst Paje-Tuuloma já Nikkel.
Aanaar kieldâ stuárráámus sijdâ já haaldâtlâš kuávdáš lii Avveel, kost láá suullân 3 000 ässed. Avelist 39 km tavas lii kieldâ nubben stuárráámus sijdâ Aanaar (608 ässed[4]). Aanaar siijdâst čokkân Suomâ sämitigge.
Historjá[Mute | Mute käldee]
Aanaar vuáđudui ive 1876.
Eennâmtiätu já šoŋŋâdâh[Mute | Mute käldee]
Aanaar lii vijđoduv mieldi Suomâ stuárráámus kieldâ, suullân 5 % ubâ Suomâ vijđoduvvâst. Kieldâ stuárráámus jävri lii Aanaarjävri, mii lii meid Suomâ kuálmádin stuárráámus jävri. Anarist láá ohtsis 8 033 jävrid, já čácáduvâi vijđodâh lii 2 277,33 km².
Nube maailmsuáđi maŋa Suomâ vuobdij Sovjetlitton Njuámmilcooskâs-Uáivuškuoškâ kuávlu, mon tááhust Aanaar vijđodâh uccánij 176 km².
Avveel šoŋŋâdâh[Mute | Mute käldee]
Käldee: Ilmatieteen laitos[5]
Máánu | Koskaliegâsvuotâ (°C) | Arvemeeri (mm) |
---|---|---|
uđđâivemáánu | -12,8 | 23 |
kuovâmáánu | -12,0 | 22 |
njuhčâmáánu | -7,4 | 22 |
čuáŋuimáánu | -1,6 | 26 |
vyesimáánu | 4,5 | 38 |
kesimáánu | 10,6 | 52 |
syenimáánu | 14,0 | 75 |
porgemáánu | 11,4 | 75 |
čohčâmáánu | 6,2 | 46 |
roovvâdmáánu | 0,1 | 41 |
skammâmáánu | -7,1 | 28 |
juovlâmáánu | -11,2 | 24 |
Viehâdâh[Mute | Mute käldee]
31. juovlâmáánu 2018 Anarist assii 6 930 olmožid. Ässein 6 254 sarnuu suomâkielâ, 452 sämikielâid já 23 ruotâkielâ. Eres kielâid sarnuu 199 ässed. Aanaar lii ohtâ härvis kieldâin Laapist, kost ässeeloho lassaan.
Aanaar ässeeloho 1980-2015[Mute | Mute käldee]
Ihe | Ässeeloho |
---|---|
1980 | 6 900 |
1985 | 7 219 |
1990 | 7 559 |
1995 | 7 851 |
2000 | 7 360 |
2005 | 7 053 |
2010 | 6 778 |
2015 | 6 804 |
Čuákkipääihih[Mute | Mute käldee]
Ihe 2018 loopâst Anarist assii 6 930 olmožid, moin čuákkipaaihijn 4 386, ađâi 65,9 % ässeelovvoost.[6]
# | Čuákkipäikki | Ässeeloho (31.12.2018) |
---|---|---|
1. | Avveel | 3 034 |
2. | Aanaar markkân | 608 |
3. | Teponmäki | 433 |
4. | Suáluičielgi | 311 |
Kieldâ kuávdáščuákkipäikki lii puáidudum.
Käldeeh[Mute | Mute käldee]
- ↑ www.maanmittauslaitos.fi Čujottum 26.7.2020 (suomâkielân)
- ↑ Tilastokeskus - Ässeeloho Čujottum 4.2.2021 (suomâkielân)
- ↑ Tilastokeskus - Eenikielâ Čujottum 26.7.2020 (suomâkielân)
- ↑ Tilastokeskus - Taajamat (suomâkielân)
- ↑ Tilastoja Suomen ilmastosta 1981-2010 (suomâkielân)
- ↑ Tilastokeskus - Kuntien avainluvut (suomâkielân)
|